Laba izglītība ir ceļš uz nodarbinātību un piepildītu dzīvi. Tā arī palīdz izvairīties no nabadzības un atstumšanas. Ikvienam ir tiesības uz savām vajadzībām pielāgotu izglītību un piekļuvi darba tirgum, lai pielietotu savas prasmes. Komisijas Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijas desmit gadiem uzdevums ir padarīt izglītību iekļaujošāku un efektīvāku visos līmeņos, sākot ar pirmsskolu un beidzot ar universitāti, un nodarbinātību — pieejamāku un iekļaujošāku.
Teksta versija vieglajā valodā ir pieejama šeit.
Lielāka skaita un labāku darbvietu radīšana iekļaujošās darbavietās
ES tiesību akti aizsargā personas ar invaliditāti no diskriminācijas. Neraugoties uz to, šīm personām bieži vien ir grūti atrast darbu un saglabāt darbvietas. Tam ir daudz iemeslu, ieskaitot piekļūstamu labierīcību trūkumu darbavietā, taču rezultāts ir tāds, ka nodarbināti ir tikai 50,8 % personu ar invaliditāti salīdzinājumā ar 75 % personu, kurām nav invaliditātes. Personām ar invaliditāti ir tiesības strādāt un pelnīt iztiku — gluži tāpat kā ikvienam citam. Darbs var būt ceļš uz lielāku neatkarību un bagātīgāku dzīvi.
Nodarbinātība ir viena no stratēģijas galvenajām prioritātēm.
Komisija nesen ir ierosinājusi pasākumu kopumu, lai palīdzētu ES valstīm cīnīties pret stereotipiem darba tirgū, īstenot pozitīvās rīcības pasākumus un nodrošināt, ka darbavietas ir pielāgotas darbinieku ar invaliditāti vajadzībām. Tas ietver, piemēram, pozitīvu darbību katalogu nolūkā sekmēt personu ar invaliditāti pieņemšanu darbā.
Eiropas Komisija veic arī šādas darbības:
- nodrošina, ka ES tiesību akti tiek pienācīgi izmantoti personu ar invaliditāti aizsargāšanai darbā;
- izmanto tādas ES iniciatīvas kā Garantija jauniešiem, lai palīdzētu personām ar invaliditāti vecumā līdz 30 gadiem iekļūt darba tirgū;
- palīdz stiprināt sociālo ekonomiku.
Eiropas Komisija ir arī aicinājusi ES valstis veikt īpašus pasākumus, piemēram, noteikt mērķus 2024. gadam šādās jomās:
- nodarbināto personu ar invaliditāti skaita palielināšana;
- nodarbinātības rādītāju atšķirību samazināšana starp personām ar invaliditāti un personām bez tās.
Atšķirību izlīdzināšana izglītībā
Vairāk nekā 20 % jauniešu ar invaliditāti priekšlaicīgi pamet skolu salīdzinājumā ar nedaudz mazāk nekā 10 % jauniešu, kuriem nav invaliditātes. Un augstāko izglītību iegūst vēl mazāk personu ar invaliditāti. Daudzi jaunieši izglītību iegūst speciālajās skolās, kad ne vienmēr nodrošina skaidru pāreju uz darba tirgu.
Iekļaujoša izglītība ir ES prioritāte, un saskaņā ar stratēģiju ES sadarbosies ar ES valstīm, piemēram, lai:
- mudinātu pieņemt ES tiesību aktu par vienlīdzīgu attieksmi izglītības jomā;
- uzlabotu pedagogu apmācību nolūkā novērst pedagogu trūkumu speciālās izglītības jomā un nodrošināt, ka ikviens izglītības jomā strādājošais ir apmācīts, kā atbalstīt bērnus ar īpašām vajadzībām;
- padarītu vispārējās izglītības skolas iekļaujošākas, nodrošinot papildu atbalstu bērniem ar invaliditāti, tostarp neirodiverģentiem skolēniem.
Ikvienam ir tiesības uz labu izglītību visā mūža garumā un pāreju uz darba tirgu vai profesiju bez jebkādas diskriminācijas.