Mums visiem būtu jābūt iespējai izlemt, kur, kā un ar ko dzīvot. Tomēr daudzām personām ar invaliditāti šādas iespējas nav — bieži vien tādēļ, ka kopienā nav pieejami attiecīgie pakalpojumi, trūkst pietiekama atbalsta ģimenēm un aprūpētājiem un vide un pakalpojumi ir nepieejami. Covid-19 pandēmija izgaismoja problēmas, ar kurām saskaras personas ar invaliditāti neatkarīgi no tā, vai tās dzīvo kopienā vai aprūpes iestādēs. Komisijas Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijas desmit gadiem palīdz novērst šo nevienlīdzību un paredz īstenot pasākumus, kas personām ar invaliditāti nodrošinās lielāku kontroli pār šo tik svarīgo dzīves aspektu.
Teksta versija vieglajā valodā ir pieejama šeit
Pareizais atbalsts, lai varētu dzīvot neatkarīgi un iekļauties sabiedrībā
Vairāk nekā viens miljons personu ar invaliditāti vecumā līdz 65 gadiem Eiropas Savienībā dzīvo aprūpes iestādēs. Cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem, vidū šis skaitlis pieaug līdz diviem miljoniem. Daži no viņiem ir atšķirti no savas kopienas un viņiem nav pietiekamas noteikšanas pašiem pār savu dzīvi. Lai viņiem sniegtu lielākas kontroles iespējas un ļautu dzīvot neatkarīgu dzīvi, ir jāuzlabo pakalpojumi. Lai personas ar invaliditāti varētu dzīvot pašas savā mājoklī vai kopā ar ģimeni, tām ir vajadzīgi pieejami, cenas ziņā pieņemami un pielāgoti vietējā līmeņa pakalpojumi. Tie var būt regulāri aprūpes pakalpojumi, medicīniskā palīdzība mājās, palīdzība ceļojumu laikā vai palīdzība ikdienas dzīves pārvaldībā (budžeta plānošana, iepirkšanās utt.). Šai palīdzībai ir jābūt pieejamai arī attālās lauku kopienās, nevis tikai mazpilsētās un lielpilsētās.
Stratēģijā ir ierosināta virkne pasākumu, lai palīdzētu personām ar invaliditāti izvēlēties, kā dzīvot, un ieņemt pienācīgu vietu savā kopienā. Daži no šiem pasākumiem ir šādi:
- Komisija līdz 2023. gadam sagatavos norādījumus par to, kā uzlabot neatkarīgas dzīves iespējas;
- ES valstīm ir jāpopularizē un jāfinansē personām ar invaliditāti pieejami sociālie mājokļi un jārisina personu ar invaliditāti bezpajumtniecības problēma;
- Komisija līdz 2024. gadam izstrādās arī regulējumu izcilu sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar invaliditāti, lai uzlabotu pieejamo palīdzību. Tā arī meklēs veidus, kā padarīt šo nozari pievilcīgāku, ņemot vērā tās nozīmību;
- ES valstīm būtu jāizmanto apzinātie labas prakses piemēri, lai nodrošinātu, ka pāreja no aprūpes iestādes uz neatkarīgāku dzīvi kopienā norit veiksmīgi.
Sabiedrībai ir pienākums nodrošināt, lai personas ar invaliditāti patiesi varētu izvēlēties, kur un ar ko dzīvot.