Taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās – pētniecība

Atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Eiropas sociālo tiesību pīlāram taisnīgums un solidaritāte ir galvenie mērķi un principi, pēc kā vadās Eiropas zaļais kurss un līdz ar to arī

• pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kas palīdzēs sasniegt ES klimata mērķrādītāju 2030. gadam;
• plāns “REPowerEU”, kas palīdzēs paātrināt zaļo pārkārtošanos un panākt enerģētisko drošību;
• vispārējā Savienības vides rīcības programma, kas līdz 2030. gadam veicinās labbūtību un labklājību veselīgā vidē.

Taisnīga zaļā pārkārtošanās – galvenās darbības jomas

Taisnīga pāreja uz klimatneitralitāti

Padomes 2022. gada 16. jūnija Ieteikumā par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, ir sniegti visaptveroši norādījumi dalībvalstīm par politikas pasākumiem, kas jāveic, lai zaļās pārkārtošanās procesā neviens netiktu atstāts novārtā.

Komisijas turpmākie pasākumi:

• īstenošanas uzraudzība;
• sadarbība ar ieinteresētajām personām, tai skaitā Eiropas Nodarbinātības un sociālo tiesību forumā (2022. gada 16.–17. novembrī), kura uzmanības centrā bija zaļās pārkārtošanās sociālā dimensija; 
• pierādījumu bāzes turpmāka stiprināšana, piemēram, paplašinot datu vākšanu un sabiedriskās domas aptaujas par zaļās pārkārtošanās taisnīguma uztveri un tās faktisko ietekmi vietējā un uzņēmumu līmenī.

Eiropas pusgads un enerģētikas savienības un klimatrīcības pārvaldība ir galvenie atskaites punkti progresa uzraudzībai, kas tiek veikta ikgadējos pusgada ziņojumos par valstīm.

Nodarbinātības, prasmju, sociālie un distributīvie aspekti

Lai veidotu uz pierādījumiem balstītu politiku, Komisija pēta un analizē zaļās pārkārtošanās sociālos, nodarbinātības, prasmju un distributīvos aspektus, kā arī mainīgo ģeopolitisko situāciju un enerģijas cenu pieaugumu.

Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts (EMPL ĢD) sadarbībā ar Kopīgo pētniecības centru (JRC) īsteno vairākus nozīmīgus kopprojektus:

• Zaļā kursa nodarbinātības un distributīvo aspektu novērtēšana un uzraudzība (GD-AMEDI);
• Ģeopolitisko norišu distributīvās ietekmes un to tiešo un netiešo sociālekonomisko seku novērtēšana un sociālekonomiskie noturības testi nākotnes enerģijas cenu scenārijiem (AMEDI+).

Komisija veic pētījumus arī citās svarīgās jomās, tādās kā klimata pārmaiņas, taisnīga noturība un transporta nabadzība.

Lai palielinātu uzsvaru uz dinamisku saskaņotību, sagatavotību un noturību, 2022. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā tiek uzsvērti kompromisi un sinerģija starp zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Lai atbalstītu konkrētu vietējā līmenī īstenojamu risinājumu izstrādi un ieviešanu, Komisija 2022. gadā izsludināja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus “Sociālās inovācijas taisnīgai zaļajai un digitālajai pārveidei”. Sociālās ekonomikas dalībnieki, apmācības iestādes, vietējās pārvaldes iestādes, skartās kopienas un citas ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt priekšlikumus tādu inovatīvu darbību izstrādei, izmēģināšanai un testēšanai, kas veicinātu taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos vietējā līmenī. Atlasītie projekti tiks īstenoti 2023.–2024. gadā.

Virzība uz taisnīgu pārkārtošanos visos līmeņos

Taisnīgas pārkārtošanās rīcībpolitikas un ar to saistīto pasākumu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā Komisija aktīvi sadarbojas ar šādām ieinteresētajām personām:

• Eiropas sociālie partneri
• Taisnīgas pārkārtošanās platforma
• Industriālais forums
• Ilgtspējīga finansējuma platforma
• Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa (EFRAG)
• Eiropas alianse taisnīgas pārkārtošanās īstenošanai
• ES Uzņēmējdarbības alianse taisnīgas pārkārtošanās īstenošanai
• taisnīgas pārkārtošanās centri u. c.

Komisija veicina taisnīgu pārkārtošanos starptautiskā līmenī, vadoties pēc ES ārējās enerģētikas stratēģijas un ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tā piedalās starptautiskos pasākumos un konferencēs un sadarbojas ar starptautiskām ieinteresētajām personām, tai skaitā

• piedalās ANO konferencēs par klimata pārmaiņām (COP);
• piedalās Tīrai enerģijai veltītajā ministru forumā (CEM) un iniciatīvās un kopā ar ASV un Kanādu vada CEM iniciatīvu “Plašākas iespējas cilvēkiem: prasmes un iekļautība taisnīgas pārkārtošanās īstenošanai”;
• sadarbojas ar Starptautisko Darba organizāciju (SDO), piemēram, pirmajā ES un SDO Taisnīgas pārkārtošanās paviljonā COP 27 ietvaros; 
• sadarbojas ar Starptautisko Enerģētikas aģentūru (IEA), piemēram, gatavojot nesen publicēto ziņojumu “Prasmju attīstība un iekļautība pārejai uz tīru enerģiju”;
• atbalsta Pasaules Enerģētikas padomes centienus cilvēciskot enerģiju.

Taisnīga digitālā pārkārtošanās – galvenās darbības jomas

Komisija veic politikas analīzi un pētījumus par digitālās pārkārtošanās taisnīguma dimensiju Digitālās desmitgades kontekstā un Eiropas digitālo tiesību un principu atbalstam. Lai sekmētu šo abu iniciatīvu īstenošanu, Komisija sadarbībā ar ieinteresētajām personām pievēršas tādiem jautājumiem kā digitālā plaisa un digitālo prasmju mērķi.

Nodarbinātības nākotne

Komisija sadarbībā ar JRC pēta nākotnes darbvietas (“FutureJobs”), lai gūtu pilnīgāku iespaidu par nodarbinātības nākotni un digitālās pārkārtošanās sociālekonomisko dimensiju, tai skaitā attiecībā uz platformu darbu (COLLEEM trešajā apsekojumu sērijā), kā arī par pakalpojumu automatizēšanas un algoritmiskās pārvaldības ietekmi uz darba tirgu. Komisija ir iecerējusi šo projektu paplašināt, lai tā ietvaros pētītu sinerģiju starp zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Komisija Eiropas Pētniecības telpas ietvaros ir sākusi jaunu pētniecības darbību “ERA4FutureWork”, kuras mērķis ir nodrošināt ieinteresētajām personām iespēju apspriesties par pētniecības un inovācijas trūkumiem, prioritātēm un finansējuma iespējām nodarbinātības nākotnei. Tas dos stimulu dialogam ar dalībvalstīm un pētniecības aprindām par būtiskiem jauniem izaicinājumiem, ar ko saskaras ES uzņēmumi un darba ņēmēji, tai skaitā par pētniecības un inovācijas lomu taisnīgas zaļās un digitālās pārejas veicināšanā.

Atbalsts programmai “Apvārsnis Eiropa”

EMPL ĢD, darbojoties savā jaunajā Pētniecības ĢD ampluā, palīdz arī plānot, īstenot un pārvaldīt 95,5 miljardus EUR vērto pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, proti:

• piedalās programmas stratēģisko plānu izstrādē;
• pilda līdzpriekšsēdētāja pienākumus un izstrādā 2. kopas (kultūra, jaunrade un iekļaujoša sabiedrība) darba programmu, tai skaitā ierosina jaunus pētniecības tematus tādās jomās kā prasmes, sociālā aizsardzība, darba mobilitāte, nodarbinātības nosacījumi un sociālās tiesības, piemēram:
  • atbalsta sniegšana un sociālā aizsardzība mainīgajā darba pasaulē,
  • nevienlīdzības tendenču galveno priekšnosacījumu apzināšana,
  • jauno tehnoloģiju integrēšana izglītībā un apmācībā,
  • nodarbinātības un mainīgo piegādes ķēžu un tirdzniecības modeļu sociālo seku pārraudzīšana,
  • jaunas zināšanu platformas un tīkla izveide ar zaļo pārkārtošanos saistītās rīcībpolitikas sociālās ietekmes novērtēšanai;
• iekļauj nodarbinātību, prasmes un sociālos aspektus un integrē sociālās un humanitārās zinātnes citu programmas kopu un daļu darba programmās, jo īpaši šādu:
  • 1. kopa – veselība,
  • 4. kopa – digitālā joma, rūpniecība un kosmoss,
  • 5. kopa – klimats, enerģētika un mobilitāte,
  • programmas “Apvārsnis Eiropa” uzdevumi un partnerības,
  • EIT zināšanu un inovāciju kopienas,
  • sociālās pētniecības infrastruktūras (ESS, ERIC-SHARE);
• veic pētījumus un veido politikas pārskatus par pētniecības un inovācijas lomu taisnīgas zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanā, organizē pētnieku seminārus un veicina pētniecību sociālo un humanitāro zinātņu jomā;
• nodrošina atgriezenisko saiti politikas izstrādē un sekmē pētniecības un inovācijas rezultātu plašāku izmantošanu ES un valstu politikas veidošanā.