Kādi ir līdz šim gūtie rezultāti?
- Komisija un ES valstis ir likušas pamatus mūsdienīgai, digitalizētai sistēmai sociālā nodrošinājuma koordinēšanai pāri robežām. Līdz ar to iestādēm ir vieglāk apmainīties ar informāciju un publiskās struktūras var uzlabot to, kā tās sniedz savus pakalpojumus sabiedrībai.
- Sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas sistēma (EESSI) ir uzlabojusi informācijas apmaiņu un sadarbību starp sociālā nodrošinājuma iestādēm.
- Turpinās arī darbs, lai vienkāršotu mijiedarbību starp personām, kuras strādā vai vada uzņēmumus citās ES valstīs, un publiskajām iestādēm visā Eiropā:
- Vienotās digitālās vārtejas regulā ir paredzēts, ka pilsoņi un uzņēmumi līdz 2023. gada decembrim trīs sociālā nodrošinājuma koordinācijas procedūras varēs pilnā mērā veikt tiešsaistē un rezultāti tiks paziņoti elektroniski.
- Tika uzsākts Eiropas sociālā nodrošinājuma kartes izmēģinājuma projekts (ESSPASS), lai izpētītu digitālu risinājumu iespējas sociālā nodrošinājuma tiesības apliecinošu dokumentu izsniegšanā un pārrobežu pārbaudē.
Kāpēc Komisija ierosina rīcību šajā jomā?
ES noteikumi jau aizsargā to pilsoņu sociālā nodrošinājuma tiesības, kuri pārvietojas Eiropā, un nodrošina, ka viņiem ir pieejami pabalsti, uz kuriem viņiem ir tiesības. Digitalizācija var palīdzēt efektīvāk piemērot šos noteikumus. Ar šo iniciatīvu tiek likti pamati pasākumiem, kurus nākotnē, iespējams, varētu veikt, lai ar digitalizācijas palīdzību vēl vairāk atvieglotu mobilo pilsoņu dzīvi un samazinātu uzņēmumu un nacionālo kompetento iestāžu slogu pārrobežu sociālā nodrošinājuma jomā. Tā arī veicinās Eiropas digitālo pārkārtošanos.
Kā pastiprināta digitalizācija palīdzēs koordinēt sociālo nodrošinājumu?
Digitalizācija uzlabos koordināciju starp sociālā nodrošinājuma sistēmām un palīdzēs risināt problēmas, ar kurām saskaras pilsoņi, uzņēmumi un publiskās struktūras, piemēram:
- personas, kas dzīvo vai vada uzņēmumus citā ES valstī, bieži saskaras ar problēmām saziņā ar sociālā nodrošinājuma iestādēm un citām publiskām struktūrām. Sociālā nodrošinājuma tiesību apliecināšanas un pārbaudes procesi var būt laikietilpīgi un bieži vien balstās uz fizisku dokumentu (“portatīvu dokumentu”, kā Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK)) apmaiņu. Uzņēmumi var saskarties ar administratīvām izmaksām un šķēršļiem, jo īpaši tad, kad tie nosūta savus darbiniekus uz laiku strādāt ārzemēs.
- Sociālā nodrošinājuma iestādēm bieži ir grūtības piekļūt informācijai un apmainīties ar to, jo nacionālās sistēmas nav pietiekami sadarbspējīgas. Turklāt tām ir jāsedz arī izmaksas, kas saistītas, piemēram, ar tiesību pārbaudi, dokumentu izsniegšanu vai aizstāšanu, krāpšanu un kļūdām, kuras saistītas ar portatīvajiem dokumentiem vai EVAK neatbilstošu izmantošanu.
Kādi ir galvenie Komisijas ierosinātie pasākumi?
Ar saviem plāniem Komisija vēlas:
- veicināt uz iedzīvotājiem vērstu sociālā nodrošinājuma koordinācijas digitalizāciju:
- nodrošinot pastāvīgus digitālos pakalpojumus personām, kas ceļo, pārvietojas un strādā citā ES valstī vai vada uzņēmumus ārzemēs, kad tās mijiedarbojas ar publiskām struktūrām;
- nodrošinot efektīvus, digitālus, sadarbspējīgus pārrobežu sabiedriskos pakalpojumus, kas ir viegli pieejami un ērti izmantojami;
- uzlabot sadarbību un sociālā nodrošinājuma informācijas apmaiņu starp iestādēm.
Paredzētie pasākumi jo īpaši ir šādi:
- pabeigt EESSI ieviešanu līdz 2024. gada beigām un pastāvīgi uzlabot esošo sistēmu;
- nostiprināt ES valstu dalību ESSPASS darbībās un, pamatojoties uz rezultātiem, turpināt Komisijas veikto novērtēšanu, plānojot tās iespējamo plaša mēroga izvēršanu;
- līdz 2025. gadam digitalizēt citas procedūras (kas nav tās, kuras digitalizējamas saskaņā ar Vienotās digitālās vārtejas regulu), piemēram, bezdarbnieka pabalstu, darba negadījumu, arodslimību un veselības aprūpes jomā;
- uzlabot datu apmaiņu un sadarbspēju pārrobežu kontekstos;
- veikt noturīgas investīcijas sociālā nodrošinājuma koordinācijas procesu automatizēšanā;
- analizēt vienkāršošanas iespējas ar mērķi nodrošināt netraucētu digitālo pieredzi personām, kas dzīvo un strādā citā ES valstī;
- organizēt ikgadējas augsta līmeņa sanāksmes ar dalībvalstīm, lai uzraudzītu un atbalstītu panākto progresu.
Kā pastiprināta digitalizācija šajā jomā nāks par labu pilsoņiem, uzņēmumiem un publiskajām struktūrām?
Pilsoņiem, kas pārvietojas Eiropā:
- netraucēta un raitāka piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem, ieskaitot raitāku piekļuvi dokumentiem, kas apliecina viņu sociālā nodrošinājuma tiesības ārvalstīs;
- digitālie dokumenti, kas glabājas elektroniskos makos, vienkāršākai tiesību atzīšanai, kā arī pilnīga kontrole un īpašumtiesības uz persondatiem no attiecīgās personas puses;
- vienkāršāka sociālā nodrošinājuma tiesību īstenošana citās valstīs, jo īpaši gadījumā, kad ir vajadzīga neplānota veselības aprūpe ārzemēs;
- ātrāka un drošāka sociālā nodrošinājuma pabalstu pieprasījumu apstrāde.
Sociālā nodrošinājuma iestādēm un citām publiskām struktūrām:
- uzlabota sociālā nodrošinājuma pakalpojumu, tostarp pārrobežu pakalpojumu, efektivitāte un kvalitāte;
- uzticama sociālā nodrošinājuma tiesību digitāla pārbaude, samazināts kļūdu un krāpšanas risks un izmaksas;
- uzlabota sadarbība un labāka piekļuve sociālā nodrošinājuma datiem un šo datu kopīgošana, tostarp pāri robežām, ievērojot stingrus noteikumus datu aizsardzības un drošības jomā.
Uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus ārvalstīs:
- vienkāršākas administratīvās procedūras un mijiedarbība ar sociālā nodrošinājuma iestādēm, ieskaitot dokumentu pieprasīšanu un izsniegšanu tiešsaistē, piemēram, tad, kad darbinieki tiek norīkoti darbam citā ES valstī.
Kādas pašlaik ir tiesības, kas tiek piešķirtas ar Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK)? Vai ar jauno iniciatīvu tās tiks grozītas?
Paziņojumā ierosinātie pasākumi neradīs nekādas izmaiņas ES noteikumos par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu. EVAK arī turpmāk jums nodrošinās piekļuvi medicīniski nepieciešamai valsts sniegtai veselības aprūpei jebkurā no 27 ES valstīm, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē vai Apvienotajā Karalistē ar tādiem pašiem nosacījumiem un par tādu pašu maksu kā šajā valstī apdrošinātajiem.
Kādi ir nākamie ESSPASS projekta posmi? Vai šī sistēma kļūs dalībvalstīm obligāta?
Pašlaik divi ES valstu iestāžu konsorciji ar Komisijas finansiālu atbalstu izmēģina A1 sertifikāta un Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izdošanu un pārbaudi. Pamatojoties uz rezultātiem, kas gūti izmēģinājuma darbībās, kurām būtu jānoslēdzas 2025. gadā, Komisija lems par turpmākajiem pasākumiem, tostarp par iespēju ieviest ESSPASS visās ES valstīs un to, vai tam būtu vajadzīgs jauns tiesiskais regulējums.
Plašāka informācija par Eiropas sociālā nodrošinājuma karti.
Kāda ir pašreizējā situācija attiecībā uz sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas sistēmu (EESSI)? Kuras dalībvalstis ir tai pievienojušās?
Pēc vairākiem īstenošanas gadiem EESSI darbojas visās 32 iesaistītajās valstīs (ES27, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā, Šveicē un Apvienotajā Karalistē), un 13 no tām (Bulgārija, Dānija, Igaunija, Francija, Kipra, Latvija, Ungārija, Malta, Portugāle, Zviedrija un Islande, Norvēģija un Apvienotā Karaliste) spēj apmainīties ar informāciju visās sociālā nodrošinājuma jomās un jautājumos. 18 valstis sistēmu ir ieviesušas vairāk nekā 90 % apmērā. Pateicoties EESSI, sociālā nodrošinājuma iestādes kopš 2019. gada ātrāk un drošākā veidā ir izskatījušas vairāk nekā 16 miljonus sociālā nodrošinājuma gadījumu. Runa ir par personām, kuras ceļo, dzīvo, studē, pensionējas un/vai strādā citā valstī.
Komisija turpina palīdzēt dalībvalstīm šīs sistēmas īstenošanā un uzrauga valstu pieliktos pūliņus, kā arī šajā sakarībā reizi ceturksnī publicē ziņojumu Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD tīmekļvietnē.
Kādas citas digitalizācijas iniciatīvas ir sāktas brīvas pārvietošanās un taisnīgas darbaspēka mobilitātes atbalstam?
Vienotās digitālās vārtejas regula
Saskaņā ar Vienotās digitālās vārtejas regulu ES valstīm ir pienākums nodrošināt, ka iedzīvotājiem un uzņēmumiem līdz 2023. gada 12. decembrim tīmekļvietnē “Tava Eiropa” ir piekļuve 21 administratīvajam procesam un šiem procesiem jābūt pilnā mērā īstenojamiem tiešsaistē. Turklāt procesu rezultātiem jātiek paziņotiem elektroniski.
Ar sociālā nodrošinājuma koordinēšanu saistītie procesi ir šādi:
- prasība noteikt piemērojamos tiesību noteikumus sociālā nodrošinājuma jomā;
- Eiropas veselības apdrošināšanas kartes (EVAK) pieprasīšana;
- pensijas pieprasīšana.
Tehniskā sistēma, kuras pamatā ir vienreizējas darbības princips, ir izstrādes procesā – tā ir paredzēta tādu dokumentu un informācijas pārrobežu apmaiņai, kuri ir nepieciešami iepriekš minētajai 21 procedūrai. Mērķis ir panākt, ka ir iespējams atkalizmantot informāciju, ko elektroniski jau glabā citas pārvaldes iestādes Eiropā.
Eiropas digitālās identitātes satvars
Eiropas satvars attiecībā uz digitālo identitāti (EUDI) atvieglos ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem piekļuvi publiskajiem un privātajiem pakalpojumiem pāri robežām. ES valstis izdos saskaņotus ES digitālās identitātes makus, kas ļaus fiziskām personām un uzņēmumiem labprātīgi glabāt un kopīgot savus datus un digitālos dokumentus. Šo satvaru varētu piemērot arī sociālā nodrošinājuma koordinācijai.
Lai testētu digitālās identitātes makus, ar programmas “Digitālā Eiropa” atbalstu pašlaik tiek īstenoti plaša mēroga izmēģinājuma projekti. Dažādu valstu iestāžu grupa piedalās šajos projektos un cita starpā izmēģina A1 sertifikāta un Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izdošanu un pārbaudi.
Plašāku informāciju par to, kā ESSPASS balstīties uz Eiropas digitālās identitātes satvaru atradīsiet šeit.
Priekšlikums attiecībā uz Sadarbspējīgas Eiropas aktu
Ar ierosināto Sadarbspējīgas Eiropas aktu ir iecerēts izveidot sadarbības sistēmu valsts pārvaldes iestādēm visā ES, lai tās varētu vienoties par kopīgiem un sadarbspējīgiem risinājumiem. Kā pilsoņi, tā uzņēmumi izmantos efektīvākus sabiedriskos pakalpojumus, pateicoties labāk savstarpēji savienotām digitālām publiskās pārvaldes iestādēm un uzlabotai datu kopīgošanai visās nozarēs un ES valstīs.
Eiropas Datu stratēģija
2020. gadā ieviestās Eiropas Datu stratēģijas mērķis cita starpā ir atvieglot datu apmaiņu starp publiskajām iestādēm. Tas palīdz uzlabot sabiedriskos pakalpojumus, kā arī samazināt administratīvo slogu mobilajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas darbojas vienotajā tirgū.
Darbības ir vērstas uz:
- starpnozaru pārvaldības satvaru datu piejamībai un datu lietojumam;
- tehnoloģiskām sistēmām un infrastruktūrām;
- digitālo prasmju uzlabošanu;
- Eiropas datu telpu popularizēšanu stratēģiskās nozarēs.
Eiropas pensiju tiesību izsekojamības dienests
Ar Komisijas atbalstu tiek izstrādāts Eiropas pensiju tiesību izsekojamības dienests, lai sniegtu pilsoņiem katrā viņu karjeras posmā informāciju par viņu tiesībām uz pensiju dalībvalstīs, kurās viņi ir strādājuši.
Šis dienests neaizstāj nepieciešamību personām, kuras ir strādājušas vairākās valstīs, pieprasīt pensiju savas karjeras beigās saskaņā ar ES noteikumiem sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā. Sociālā nodrošinājuma iestādes izmanto EESSI sistēmu, lai apmainītos ar informāciju pensiju aprēķināšanai. Pilsoņi saņem veidlapu P1, kas ir oficiāls viņu pensijas tiesību kopsavilkums un aprēķins.
Projekts attiecībā uz darba un sociālajām personas apliecībām
Dažādās valstīs ir ieviestas darba vai sociālās personas apliecības, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas prasības darba tiesību jomā darba ņēmējiem, tostarp tiem, kas strādā dažādās valstīs. ES sociālie partneri būvniecības nozarē ar Komisijas finansiālu atbalstu pēta šo karšu operatīvās savietojamības potenciālu.
Eiropas platforma cīņai pret nedeklarētu darbu, kas ir darba grupa Eiropas Darba iestādes ietvaros, arī novērtē, ciktāl sociālās personas apliecības var kalpot par nedeklarēta darba apkarošanas instrumentu.
Iekšējā tirgus informācijas sistēma un elektroniska deklarācija par darba ņēmēju norīkošanu darbam ārzemēs
Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI) palīdz iestādēm sadarboties pāri robežām un pildīt savus pienākumus dažādās jomās, tostarp saskaņā ar ES tiesību noteikumiem par darba ņēmēju norīkošanu darbam ārzemēs.
Kas ir elektroniskā deklarācija par darba ņēmēju norīkošanu darbam ārzemēs?
Komisija un dalībvalstis strādā pie tā, lai izstrādātu vienotu elektronisku veidlapu (elektronisku deklarāciju), ko valstis, norīkojot darba ņēmējus darbam ārvalstīs, varēs izmantot. Mērķis ir samazināt administratīvo slogu pakalpojumu sniedzējiem un atvieglot informācijas apmaiņu attiecīgajām iestādēm. Šī deklarācija varētu arī palīdzēt cīnīties pret krāpšanu un sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu.
Transportlīdzekļu vadītāju norīkošana
Ar Direktīvu (ES) 2020/1057 tika ieviestas īpašas administratīvās un kontroles prasības transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā. Autopārvadājumu uzņēmumiem daudzvalodu tīmekļvietnē “Autotransports — deklarācija par norīkošanu darbā”, kas ir savienota ar IMI sistēmu, ir jāiesniedz norīkojuma deklarācija.
Iniciatīvas e-veselības jomā
Gaidāmās Eiropas veselības datu telpas ietvaros Komisija un dalībvalstis vēlas atļaut digitālās infrastruktūras “MyHealth@EU” neierobežotu izmantojumu visā Eiropā apmaiņai ar e-receptēm, pacientu informācijas kopsavilkumiem, laboratorijas rezultātiem, slimnīcu izrakstiem un medicīniskiem attēliem.
Tas varētu palīdzēt vienkāršot administratīvās procedūras, kas saistītas ar pārrobežu veselības aprūpes izmaksu atlīdzināšanu saskaņā ar Direktīvu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē.
2023. gadā MyHealth@EU jau vienpadsmit dalībvalstīs tiek izmantota attiecībā uz e-receptēm un pacientu kopsavilkuma pakalpojumiem.
Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūra
Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūra (EBSI) ir Eiropas Komisijas un Eiropas Blokķēžu partnerības iniciatīva. Tās mērķis ir atbalstīt pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, izmantojot blokķēžu tehnoloģijas.
EBSI var izmantot, lai uzglabātu informāciju uzticamā un decentralizētā veidā. Tā nodrošina jaunus verifikācijas, izsekojamības un pārredzamības veidus personām, kad tās mijiedarbojas ar sabiedriskajiem pakalpojumiem ES. ESSPASS ir viens no atlasītajiem projektiem testēšanai EBSI ietvaros.